Nu tad beidzot “Hārpera sala” ir beigusies! Zinu, ka šim seriālam arī ir savi fani, bet man viņš likās idiotisks no sākuma līdz beigām. Neskatoties uz to, noskatījos gandrīz visas sērijas. Daļēji tāpēc, ka sieva skatījās, daļēji tāpēc, ka tomēr aizrāva – bija interesanti censties uzminēt, kurš nākamais ļausies nogalināties. Mjā, apkāva viņus visus tā kā aitas, tas bija tik viegli, ka tur arī ticamības moments pazuda. Ceru, ka otrā sezona taču nebūs?
Tā nu es ņēmu un neilgu laiku atpakaļ izdzēsu savu kontu Kingsage.lv. Spēlēts tika aktīvi un cītīgi gandrīz gadu, tādēļ bija konkrēti žēl pamest, bet ko padarīsi? Nav laika. Vasarā ir citas prioritātes. Bet situācijā, kad notiek aktīva karadarbība, neieiet spēlē pāris dienas jau ir par daudz. Un no otras puses tāda atvieglojuma sajūta, ka, atnākot mājās, vairs nav jāmetās pie datora, lai iečekotu situāciju spēlē, saliktu būvēties jaunas mājas un armiju utt. Mjā, kad joka pēc sāku spēlēt, negaidīju, ka savos 30+ gados tā aizraušos ar online stratēģiju
Laikam jau tomēr esmu kārtīgs alkoholiķis. Pēc diezgan ilga atturības perioda (gandrīz gads) sāku šad tad iedzert. Un man nav jāmeklē iemesli, lai to darītu – visforšāk ir iedzert tāpat vien. Toties iemesli ir jāmeklē, lai nedzertu. Piemēram, šovakar jāsēžas pie stūres, tāpēc veikala alus plaukts mani ciemos nesagaidīs.
Kārtējā darba diena Maximā. Krāmēju sarkanos bumbierus. Nostājas blakus viens vīriņš. Stāv, skatās, skatās, tad jautā:
-Tie ir bumbieri, ja?
-Jā.
-Nu es jau tā domāju.
Vīriņš pagriežas un aiziet.
Autoskolā bija jāizvēlas instruktoru. Tā nu sanāca, ka varianti bija vīrietis krievs un sieviete latviete. Ilgi domāju – būt vīriešu šovinistam vai latviešu nacionālistam. Beigās tomēr izvēlējos krieviski runājošu džeku. Jā, esmu aizspriedumains, kaut kā nevaru iedomāties, ka sieviete man mācītu braukt. Un tas nebūt nav tāpēc, ka es domātu, ka sievietes brauktu sliktāk, tā nemaz nav. Bet ar džeku komunicēt tomēr vienkāršāk.
Šāds radījums dzīvo manā vasarnīcā. Bildes nav diezko labas, jo fočētas ar mobīlo. Pēc apraksta izskatās, ka tā ir pilnīgi nekaitīga glodene, bet pilnīgas pārliecības nav. Jebkurā gadījumā sievietes lūgumi radību piebeigt tika ignorēti Varbūt kāds var droši apstiprināt, ka tā ir tikai glodene – līdz ar to nekas bīstams?
Mintam paši no sevis sāk parādīties sīki, bet traucējoši un kaitinoši gļuki. Jānovelk līdz aprīļa beigām, kad nāk ārā jaunais, stabilais Ubuntu.
Un arī es esmu sašutis, ka puse Saeimas deputātu sevi ir pierādījuši kā pretīgus meļus. Bet vispār jau nevienam tas nav nekas jauns.
Sāku skatīties šo filmu ar visai lielām bažām – pagaidām vēl nevienam nebija izdevies uztaisīt Holmsu līdzīgā līmenī kā vecā krievu filma. Ne jau velti paši angļi to atzinuši par visu laiku labāko Šerloka Holmsa ekranizāciju. Bez tam esmu liels Artūra Konana Doila daiļrades cienītājs, tāpēc negribētu skatīties ko tādu, dēļ kā rakstniekam būtu kapā jāgrozās. Bet – Konans Doils var gulēt mierīgi. Gajam Ričijam neko nebija sanācis sabojāt, neskatoties uz to, ka viņa skatījums uz Holmsu ir pavisam netradicionāls un nepierasts. Uzsvars likts uz aizraujošu sižetu ar bojevika elementiem, kā arī Holmss parādīts kā visnotaļ pretrunīga un neirotiska personība. Varētu teikt tā – ja krievu filma uz Holmsu ir skatījusies no vienas puses, tad šis darbs pieiet pilnīgi no pretējās puses, bet izejmateriāls ir viens un tas pats. Galu galā ķinis ir sanācis tiešām aizraujošs un izklaidējošs ar to īpašo stiliņu, kādu piekopj Gajs Ričijs. Tiesa gan bez jebkādām pretenzijām uz lielo mākslu, kas arī netika gaidīts. Filmēšanas stils ir līdzīgs kā Snatch un Lock, Stock and Two Smoking Barrels, tomēr savaldīgāks un ne tik saraustīts. Un Roberts Daunijs Juniors Holmsa lomā ir vienkārši ģeniāls.
Filmai dodu visus 9/10. Links uz IMDB.
