Vai tas nav nepatīkami – tu cilvēks izdomā iet vannā. Tu aizkorķē vannu, noregulē ūdeni un dodies atpakaļ pie datora. Pēc kāda laika tu ej mazgāties un ko tu ieraugi? Vanna ir pilna nevis ar dzidru ūdeni, bet ar pretīgu tumši brūnu šķidrumu, kuru izlaižot vannā palika tāda kā eļļas kārtiņa. Nice.
Un TV6 turpina krist uz nerviem. Melno čūsku un Dienvidparku šovakar vispār nebija iespējams skatīties dēļ nemitīgās uzkāršanās un filmu atsākšanās jau citā vietā. Vai tiešām bagātais koncerns, kam pieder Viasat, nevar savest kārtībā aparatūru / programatūru vai hvz ko kanālam, kas jau tā pusi raidlaika rāda reklāmas? It kā jau foršas lietas šie laiku pa laikam rāda, bet liekas, ka TV6 būs jāsāk vienkārši ignorēt, jo tikai sabojā garīgo.
Nenormāls kauns pašam par sevi, ka es, būdams System of a Down fans, biju palaidis garām šīs grupas eksistences faktu. Skanējuma ziņā tas pats SOAD vien ir, tikai pancīgāks. Un bez Serža, protams.
Scars on Broadway – They Say
Šorīt piedzīvoju kārtīgu pārsteigumu. Kā parasti ar kafijas krūzi rokā piesēžos pie datora, apskatos meilus, nočekoju, kas jauns iemīļotajos forumos. Jau uzreiz jutu, ka nets tāds netipiski bremzīgs un kā tad – pēc brīža pazuda pa visam. Pārstartēju rūteri (pa retam šis mēdz nogļukot) – nekā. Nu intereses pēc ieslēdzu draudzenes lapsi un – OPĀ – tvnet vietā atverās IZZI sākumlapa ar instrukciju, kā konfigurēt tīkla uzstādījumus. Bet man provaiders taču pavisam cits – Pronets! Nu neko, padomāju, ka šie pārdevušies un sāku štukot, ko darīt. Datora uzstādījumi jāaiztiek nav, bet jākonfigurē rūteris, ko pats nekad neesmu darījis. Šis apstāklis lika drusku piebremzēt. Tad konstatēju, ka man jau nemaz nav nekādas paroles, ar ko to IZZI piedarbināt. Visu to pārdomājis, uzzvanīju Pronetam un konstatēju lūk ko: šie izīrē IZZI savus kabeļus un kāds mudaks ir pieslēdzis nepareizo kabeli. Apsolīja, ka tūlīt būs meistars un paskatīsies, un nepagāja ne pāris stundas, kad viss bija kārtībā. Paldies dievam, ka es nesāku kaut ko pārkonfigurēt 
Bet ir taču dzirdēts, ka lielie provaideri pārpērk mazos, tādēļ arī likās, ka tā ir noticis.
Vot lamāties gribās. Apsēžos vakarā ar draudzeni skatīties Fight Club, a šie parāda filmu kaut kur pāri pusei un pēc kārtējās reklāmas sāk atkal no sākuma. Tad pēc kāda brīža vēlreiz no sākuma. Izslēdzu beigās ārā un tā arī nezinu – parādīja līdz galam vai nē. Škrobe, ka biju draudzenei iestāstījis, ka šī ir MUST SEE filma, bet viņa tā arī aizgāja gulēt nenoskatījusies.
Šodien tika paveikts viens no vasaras obligātajiem uzdevumiem – peldēšanās jūrā. Kaut gan saule cepināja pamatīgi, pludmalē bija pamatīgs vējš, līdz ar to nemaz nebija karsti, tādēļ doma par līšanu ūdenī tika pamatīgi apsvērta. Bet labi, ka saņēmos – bija super!
Un vēl – šodien aprit tieši četri mēneši bez alkohola. Tas ir ārprātā daudz cilvēkam, kas gadus desmit ir to vien darījis kā lējis sev iekšā.
Tā nu sagadījies, ka pie mammas bēniņos aptuveni 6 gadus nostāvēja pilna lielā banānu kaste ar manām vecajām kasetēm. Kādreiz biju fanātisks mūzikas kolekcionārs – visu naudu ieguldīju kasetēs (CD nāca vēlāk). Galvenais, ka tur ir tādi retumi, ko mūsdienās pat internetā problemātiski sameklēt (kur tu izrausi 1995. gada Vācijas dark wave izlasi, piemēram?). Tad nu vakar sakrāmēju Rimi maisiņā čupiņu ar kasetēm un vedu mājās.
Par kasešu fizisko kondīciju nekādu cerību nebija – seši gadi ziemas mīnusos un vasaras karstumā, kad temperatūra bēniņos ir pāri 40 grādiem. Bet sāku likt maģī un konstatēju, ka nekas traks nav noticis. Ja parasto kasešu skanējums ir tā kā augšas drusku pazaudējis, tad hromenes skan kā jaunas. Būs jāķeras klāt un jāpārdzen viss vērtīgākais digitālā formātā.