Darbs ir atrasts!
Neticami, bet fakts – šajos krīzes apstākļos darbs ir atrasts. Protams normālos apstākļos Maxima būtu viena no pēdējām vietām, kur strādāt, bet šodien nedrīkst būt izvēlīgam. Vasarā gan neko arī nemaz nemeklēju (tāpat darāmā pāri galvai un bada nāve arī nedraud), tagad aizpildīju internetā pāris pieteikumus un – opā! Strādāšu augļu / dārzeņu nodaļā, līdz ar to darbs fiziski pasmags. Pirmajā dienā jutos kā caur gaļasmašīnu izlaists, otrajā jau tīri nekas.
Bet darbā stāšanās process… Tagad krāvēja pieņemšana notiek tikpat nopietni kā direktora. Iedomājaties – notiek konkurss. Pārrunas notiek vairākās kārtās, kur tiek izspēlētas veikala situācijas, kā arī pildīti intelekta testi. Kronis visam tas, ka tiešām zvana uz iepriekšējo darba vietu un prasa atsauksmes. Bijušais šefs piezvanīja un teica, ka spriežot pēc jautājumiem, kas viņam uzdoti, es laikam kandidējot uz kādu iepirkumu daļas vadītāja amatu 
Nu ko būs jāpierod no rītiem celties, jo pa pusgadu jau aimirsies.
Apsveicu
Pastāsti mums pie reizes kā notiek to augļu tirgošana, viņus nopūš pirms izliek stendā? 
Paldies!
Neko nepūš, kādus no bāzes atved, tādus liek, izmetot iebojātos, kādu ir tiešām daudz, tāpēc visus uzreiz nemaz nevar pamanīt, un gadās, ka arī tādi nokļūst plauktā. Bet vispār par to pamatīgi drāž.
Apcveicu.
Cerams tikai, ka nebūs tā, ka pieņem darbā tikai uz pārbaudes laiku, un pēc tam pieņem atkal nākošo.
Nu, cik parunāju ar cilvēkiem, nekas tāds gan nenotiekot. Ļoti daudzi gan esot tādi, kas paši pēc pirmās algas pazūd