Noskatīties šo filmu nolēmu galvenokārt aktieru sastāva dēļ. Džordžs Klūnijs, Džefs Bridžess, Evans Makgregors, Kevins Speisijs – vārdi tā ne pa jokam. Un, diemžēl jāsaka, tas arī ir praktiski vienīgais, kas šo filmu izvelk. Filma nav slikta – nē, bet nav arī nekā, kas liktu teikt, ka tā būtu vairāk kā viduvēja. Kādu brīdi domāju, kur īsti bija vaina, jo aktieri spēcīgi, sižets asprātīgs, viss it kā būtu, bet kaut kā neaizķer. Beidzot sapratu – režisors Grants Heslovs tik cītīgi ir centies ieturēt vidusceļu starp diviem grāvjiem (žanriem), ka rezultāts tāds arī sanācis – ne īsti ceps, ne vārīts. Filma varēja būt tiešām smieklīga komēdija, bet šķiet, ka tīšām darīts viss, lai skatītājam neļautu pārāk aizrauties ar jautrību. Vēl tā varēja būt filozofiska drāma par cilvēka ticību sev, labajam utt. Bet atkal ir darīts viss, lai skatītājs neieslīgtu pārāk lielā nopietnībā. Galu galā – normāls skatāmgabals brīvam vakaram mājās, bet nekas vairāk. Bez tam filma ir ļoti cilvēciska un pat mīļa. Ja nebūtu gaidījis krietni vairāk, nebūtu arī vīlies. Šeit IMDB.
Vakar pēc ilgiem laikiem ar draudzeni bijām baudīt mākslu. Nu to lielo, īsto. Operu, respektīvi. Neesmu liels operas fans, bet labu mūziku novērtēt protu, vai tā būtu popsa vai klasika. Skatījāmies Mocarta sarakstīto “Dons Žuans”. Mocarts – nu tā – nekad nav īpaši aizrāvis, tāds paviegls tingeltangelis vien bija, bet kopumā OK. Interesantākais bija pats iestudējums. Parasti esmu liels moderno iestudējumu pretinieks – opera tomēr ir tāda klasiska lieta, bet šoreiz bija bija izdevies. Librets taisīts precīzi pēc Moljēra lugas (kuru esmu lasījis, tāpēc sižetu saprast nebija problēmu) – un tad lūk – darbība pārcelta uz mūsdienu kruīza kuģi. Bet viss tik precīzi iederējās, ka, ja nezinātu oriģinālu, tad domātu, ka tā arī jābūt. Respektīvi – kultūras vakars bija izdevies!
Novēlu laimīgu jauno gadu visiem klejotājiem internetā, kas nejauši aizmaldījušies līdz šim ierakstam, kā arī tiem, kas šeit nokļuvuši speciāli (ja tādi gadījumā ir )!
Padomāju uz secināju, ka šis gads man ir bijis ĻOTI labs, neskatoties uz to, ka ienākumi kritušies gandrīz uz pusi. Vienkārši daudz mazāk tiek tērēts dažādām atkarībām. Ir nopietnas attiecības, ir stabila dzīves vieta (pirms gada mētājos pa īrētām istabām un birojiem), ir darbs. Ko vēl vairāk vēlēties?