Silvestra Stalones filma. Lomās – pats Stalone, Džeisons Stethems, Mikijs Rurks, Džets Lī, Dolfs Lundgrēns. Epizodēs vēl Viliss un Švarcenegers, vajadzētu sanākt šedevram, ne tā? Bet sanākusi ir gada lielākā kino vilšanās, vismaz man. Filma ir prasts otrās trešās klases bojeviks praktiski bez jēgas un sižeta. Vienīgais, kurš mēģina demonstrēt kādu mazumu aktierspēles, ir Stethems, visi pārējie ir atnākuši izklaidēties un par tādu lietu kā tēlošana pat nepiedomā. Efekti gan ir grandiozi, bet krietni pārspīlēti un bieži nevietā. Un tas ir viss, uz ko Stalone bija spējīgs pēc lieliskā Rembo 4, kas tiešām bija kino ar lielo burtu? Nebrīnos, ka filmai iet tik draņķīgi ar ieguldīto miljonu atpelnīšanu.
Jāteic gan, ka daudzi kino mīļotāji man nepiekritīs, jo ir saskatījuši šajā filmā lielisku ironiju, citātus un sazinkovēl uzmanības vērtu. Nu ko – es arī saskatīju krietnu devu ironijas, bet tas neglābj kopējo situāciju.
Sāku skatīties šo filmu ar visai lielām bažām – pagaidām vēl nevienam nebija izdevies uztaisīt Holmsu līdzīgā līmenī kā vecā krievu filma. Ne jau velti paši angļi to atzinuši par visu laiku labāko Šerloka Holmsa ekranizāciju. Bez tam esmu liels Artūra Konana Doila daiļrades cienītājs, tāpēc negribētu skatīties ko tādu, dēļ kā rakstniekam būtu kapā jāgrozās. Bet – Konans Doils var gulēt mierīgi. Gajam Ričijam neko nebija sanācis sabojāt, neskatoties uz to, ka viņa skatījums uz Holmsu ir pavisam netradicionāls un nepierasts. Uzsvars likts uz aizraujošu sižetu ar bojevika elementiem, kā arī Holmss parādīts kā visnotaļ pretrunīga un neirotiska personība. Varētu teikt tā – ja krievu filma uz Holmsu ir skatījusies no vienas puses, tad šis darbs pieiet pilnīgi no pretējās puses, bet izejmateriāls ir viens un tas pats. Galu galā ķinis ir sanācis tiešām aizraujošs un izklaidējošs ar to īpašo stiliņu, kādu piekopj Gajs Ričijs. Tiesa gan bez jebkādām pretenzijām uz lielo mākslu, kas arī netika gaidīts. Filmēšanas stils ir līdzīgs kā Snatch un Lock, Stock and Two Smoking Barrels, tomēr savaldīgāks un ne tik saraustīts. Un Roberts Daunijs Juniors Holmsa lomā ir vienkārši ģeniāls.
Filmai dodu visus 9/10. Links uz IMDB.
Vienkārši satriecoši, ģeniāli un lieliski! Tas ir tas, ko varu pateikt pēc šīs filmas noskatīšanās. Un ne jau par efektiem vai ko tamlīdzīgu, bet tieši par stāstu. Nekas tāds vēl nebija ne redzēts, ne lasīts. Lielākā daļa cilvēces pārvērtusies vampīros, kuru izdzīvošanai nepieciešamas asinis. Tikai – kur tās ņemt, ja cilvēku gandrīz vairs nav palicis? Tā ir filmas pamata problēma. Galvenais varonis ir vampīrs – zinātnieks, kurš strādā pie asins aizvietotāja radīšanas, tikai vēlāk uzzinot, ka ir iespējamas arī zāles – vampīrus var pārvērst atpakaļ cilvēkos. Tikai cik būs tādu, kas gatavi atteikties no nemirstības apmaiņā pret normālu cilvēka dzīvi, kā arī vai to pieļaus kompānija, kam pieder asins monopols?
Visa filmas noskaņa ir meistarīgi izveidota tā, lai liktu skatītājam iejusties krēslainajā vampīru pasaulē. Un Ītena Houka tēlotais ar vampīra dzīvi neapmierinātais, nemitīgi smēķējošais galvenais varonis ir lielisks.
Haotiski sanāca, bet sorry, šeit IMDB.
Noskatīties šo filmu nolēmu galvenokārt aktieru sastāva dēļ. Džordžs Klūnijs, Džefs Bridžess, Evans Makgregors, Kevins Speisijs – vārdi tā ne pa jokam. Un, diemžēl jāsaka, tas arī ir praktiski vienīgais, kas šo filmu izvelk. Filma nav slikta – nē, bet nav arī nekā, kas liktu teikt, ka tā būtu vairāk kā viduvēja. Kādu brīdi domāju, kur īsti bija vaina, jo aktieri spēcīgi, sižets asprātīgs, viss it kā būtu, bet kaut kā neaizķer. Beidzot sapratu – režisors Grants Heslovs tik cītīgi ir centies ieturēt vidusceļu starp diviem grāvjiem (žanriem), ka rezultāts tāds arī sanācis – ne īsti ceps, ne vārīts. Filma varēja būt tiešām smieklīga komēdija, bet šķiet, ka tīšām darīts viss, lai skatītājam neļautu pārāk aizrauties ar jautrību. Vēl tā varēja būt filozofiska drāma par cilvēka ticību sev, labajam utt. Bet atkal ir darīts viss, lai skatītājs neieslīgtu pārāk lielā nopietnībā. Galu galā – normāls skatāmgabals brīvam vakaram mājās, bet nekas vairāk. Bez tam filma ir ļoti cilvēciska un pat mīļa. Ja nebūtu gaidījis krietni vairāk, nebūtu arī vīlies. Šeit IMDB.
Tiešām smieklīga krievu komēdija par vienu dienu kādā radiostacijā. Kad konkurējošā radiostacija palaiž raidījumu par tēmu, kas paredzēta šī vakara radiomaratonā, galvenajiem varoņiem ir tikai dažas minūtes laika, lai izdomātu ko citu. Tā par sensāciju kļūst kāds sagrabējis kuģis, uz kura atrodas daži dzīvnieki un kam beigusies degviela. Tikai kā lai izkļūst no situācijas, kad kļūst skaidrs, ka nekāda ekoloģiskā katastrofa nemaz nedraud? Un tam visam pa vidu varoņu savstarpējās attiecības, kas izspēlētas labākajās situāciju komēdiju tradīcijās mums tik labi saprotamajā krievu mentalitātē. Vēl filmā piedalās daudz pazīstamu (labā nozīmē) krievijas mūziķu – Mumiy Troll, Nogu Svelo!, Čaif un citi,kas piešķir filmai papildus odziņu.
Lai gan žanra cienītāju vairums jau būs redzējuši, tomēr gribu uzrakstīt. Filma, kura tika reklamēta kā šausmene, tomēr negribētos to par tādu nosaukt. Drīzāk es teiktu – psiholoģisks trilleris. Un viens no retajiem pēdējo gadu kino veikumiem, kura vidū negribas iziet uzpīpēt. Ok, varbūt pārāk iepriekšparedzama gan ir, bet The Ring veidotāji nemāk uztaisīt filmu, kas kaut nedaudz neuzturētu spriedzi, kā arī atmosfēra ir tiešām izdevusies.
Sižets īsumā – pēc traģiskas mātes nāves meitene (Emily Browning (šausmīgi smuka aktrise )) pavada kādu laiku psihenē. Pēc atgriešanās mājās viņu sāk vajāt baisas parādības. Bet loģiski, ka nekas nav tā kā izliekās.
Vispār – tīri idejiski man šis darbs atgādināja lielisko spāņu Orphanage.
)) pavada kādu laiku psihenē. Pēc atgriešanās mājās viņu sāk vajāt baisas parādības. Bet loģiski, ka nekas nav tā kā izliekās.