Tā kā jau šonedēļ man paredzēts iestūrēt laulības ostā, tad pēdējā laikā gan man, gan citiem tuviem cilvēkiem ir nācies veikt dažādus neikdienišķus iepirkumus apģērbu jomā. Un secinājums ir tāds – Latvijā (vismaz Rīgā) vispār neko nevar nopirkt! Gribēju jaunu uzvalku – aplauziens! Izskraidot visu Rīgu, izrādījās, ka uzvalki tiek tirgoti tikai bērēm. Melni vai asfalta krāsas. Un viss! Ne zaļa, ne sarkana, par dzeltenu nemaz nerunājot! Teiksiet, ka man ir ekscentriska gaume? Kamon – nedomāju, ka zaļš uzvalks būtu baigi ekscentrisks, bez tam vēl 90-tajos tādu bija pa pilnam. OK, beigās atradu vismaz gaiši pelēku. Ar krekliem arī skumīgi (nez kāpēc visi tirgotāji uzskata, ka šoruden krekliem jābūt svītrainiem vai rūtainiem), bet kaut ko atradu. Pilnīga katastrofa ir ar kaklasaitēm. Svītrainas! Un tikai! Būtu kaut viena ar rombiem, apļiem, plankumiem, pūķiem, fēniksiem, da jebko, ka tikai skatoties prieks būtu, bet nē – tu vari nopirkt jebkādu kaklasaiti, ja vien tā ir pelēki svītrota. Līdz ar to kaklasaiti vēl atradis neesmu. Un nav jau tā, ka man mājās nebūtu drēbju, vienkārši visu jaunu gribējās.
Brāļa sievai vajag kurpes. Kādas kurpes septembrī? Sezona beigusies, pērc zābakus! I vsjo!
Un mana mamma vēl varētu pastāstīt, kā divas dienas jādzenājas pa Rīgu, lai atrastu trauku servīzi 20 personām.
Un galu galā, neskatoties uz to, ka tu esi nopircis nevis to, ko gribēji, bet to, ko dabūji, tu vēl esi pārmaksājis 2-3 reizes, salīdzinot ar to, ko šī prece maksātu jebkurā Rietumeiropas veikalā. Viss! Kad nākamreiz plānošu kārtīgu iepirkšanos laidīšu uz kādu civilizētu zemi. A to šeit – piecas preces septiņās rindās un par astronomiskiem cipariem.
Silvestra Stalones filma. Lomās – pats Stalone, Džeisons Stethems, Mikijs Rurks, Džets Lī, Dolfs Lundgrēns. Epizodēs vēl Viliss un Švarcenegers, vajadzētu sanākt šedevram, ne tā? Bet sanākusi ir gada lielākā kino vilšanās, vismaz man. Filma ir prasts otrās trešās klases bojeviks praktiski bez jēgas un sižeta. Vienīgais, kurš mēģina demonstrēt kādu mazumu aktierspēles, ir Stethems, visi pārējie ir atnākuši izklaidēties un par tādu lietu kā tēlošana pat nepiedomā. Efekti gan ir grandiozi, bet krietni pārspīlēti un bieži nevietā. Un tas ir viss, uz ko Stalone bija spējīgs pēc lieliskā Rembo 4, kas tiešām bija kino ar lielo burtu? Nebrīnos, ka filmai iet tik draņķīgi ar ieguldīto miljonu atpelnīšanu.
Jāteic gan, ka daudzi kino mīļotāji man nepiekritīs, jo ir saskatījuši šajā filmā lielisku ironiju, citātus un sazinkovēl uzmanības vērtu. Nu ko – es arī saskatīju krietnu devu ironijas, bet tas neglābj kopējo situāciju.
Nu tad beidzot “Hārpera sala” ir beigusies! Zinu, ka šim seriālam arī ir savi fani, bet man viņš likās idiotisks no sākuma līdz beigām. Neskatoties uz to, noskatījos gandrīz visas sērijas. Daļēji tāpēc, ka sieva skatījās, daļēji tāpēc, ka tomēr aizrāva – bija interesanti censties uzminēt, kurš nākamais ļausies nogalināties. Mjā, apkāva viņus visus tā kā aitas, tas bija tik viegli, ka tur arī ticamības moments pazuda. Ceru, ka otrā sezona taču nebūs?
Tā nu es ņēmu un neilgu laiku atpakaļ izdzēsu savu kontu Kingsage.lv. Spēlēts tika aktīvi un cītīgi gandrīz gadu, tādēļ bija konkrēti žēl pamest, bet ko padarīsi? Nav laika. Vasarā ir citas prioritātes. Bet situācijā, kad notiek aktīva karadarbība, neieiet spēlē pāris dienas jau ir par daudz. Un no otras puses tāda atvieglojuma sajūta, ka, atnākot mājās, vairs nav jāmetās pie datora, lai iečekotu situāciju spēlē, saliktu būvēties jaunas mājas un armiju utt. Mjā, kad joka pēc sāku spēlēt, negaidīju, ka savos 30+ gados tā aizraušos ar online stratēģiju
Laikam jau tomēr esmu kārtīgs alkoholiķis. Pēc diezgan ilga atturības perioda (gandrīz gads) sāku šad tad iedzert. Un man nav jāmeklē iemesli, lai to darītu – visforšāk ir iedzert tāpat vien. Toties iemesli ir jāmeklē, lai nedzertu. Piemēram, šovakar jāsēžas pie stūres, tāpēc veikala alus plaukts mani ciemos nesagaidīs.
Kārtējā darba diena Maximā. Krāmēju sarkanos bumbierus. Nostājas blakus viens vīriņš. Stāv, skatās, skatās, tad jautā:
-Tie ir bumbieri, ja?
-Jā.
-Nu es jau tā domāju.
Vīriņš pagriežas un aiziet.
Autoskolā bija jāizvēlas instruktoru. Tā nu sanāca, ka varianti bija vīrietis krievs un sieviete latviete. Ilgi domāju – būt vīriešu šovinistam vai latviešu nacionālistam. Beigās tomēr izvēlējos krieviski runājošu džeku. Jā, esmu aizspriedumains, kaut kā nevaru iedomāties, ka sieviete man mācītu braukt. Un tas nebūt nav tāpēc, ka es domātu, ka sievietes brauktu sliktāk, tā nemaz nav. Bet ar džeku komunicēt tomēr vienkāršāk.
Šāds radījums dzīvo manā vasarnīcā. Bildes nav diezko labas, jo fočētas ar mobīlo. Pēc apraksta izskatās, ka tā ir pilnīgi nekaitīga glodene, bet pilnīgas pārliecības nav. Jebkurā gadījumā sievietes lūgumi radību piebeigt tika ignorēti Varbūt kāds var droši apstiprināt, ka tā ir tikai glodene – līdz ar to nekas bīstams?
