Silvestra Stalones filma. Lomās – pats Stalone, Džeisons Stethems, Mikijs Rurks, Džets Lī, Dolfs Lundgrēns. Epizodēs vēl Viliss un Švarcenegers, vajadzētu sanākt šedevram, ne tā? Bet sanākusi ir gada lielākā kino vilšanās, vismaz man. Filma ir prasts otrās trešās klases bojeviks praktiski bez jēgas un sižeta. Vienīgais, kurš mēģina demonstrēt kādu mazumu aktierspēles, ir Stethems, visi pārējie ir atnākuši izklaidēties un par tādu lietu kā tēlošana pat nepiedomā. Efekti gan ir grandiozi, bet krietni pārspīlēti un bieži nevietā. Un tas ir viss, uz ko Stalone bija spējīgs pēc lieliskā Rembo 4, kas tiešām bija kino ar lielo burtu? Nebrīnos, ka filmai iet tik draņķīgi ar ieguldīto miljonu atpelnīšanu.
Jāteic gan, ka daudzi kino mīļotāji man nepiekritīs, jo ir saskatījuši šajā filmā lielisku ironiju, citātus un sazinkovēl uzmanības vērtu. Nu ko – es arī saskatīju krietnu devu ironijas, bet tas neglābj kopējo situāciju.
Vienkārši satriecoši, ģeniāli un lieliski! Tas ir tas, ko varu pateikt pēc šīs filmas noskatīšanās. Un ne jau par efektiem vai ko tamlīdzīgu, bet tieši par stāstu. Nekas tāds vēl nebija ne redzēts, ne lasīts. Lielākā daļa cilvēces pārvērtusies vampīros, kuru izdzīvošanai nepieciešamas asinis. Tikai – kur tās ņemt, ja cilvēku gandrīz vairs nav palicis? Tā ir filmas pamata problēma. Galvenais varonis ir vampīrs – zinātnieks, kurš strādā pie asins aizvietotāja radīšanas, tikai vēlāk uzzinot, ka ir iespējamas arī zāles – vampīrus var pārvērst atpakaļ cilvēkos. Tikai cik būs tādu, kas gatavi atteikties no nemirstības apmaiņā pret normālu cilvēka dzīvi, kā arī vai to pieļaus kompānija, kam pieder asins monopols?
Visa filmas noskaņa ir meistarīgi izveidota tā, lai liktu skatītājam iejusties krēslainajā vampīru pasaulē. Un Ītena Houka tēlotais ar vampīra dzīvi neapmierinātais, nemitīgi smēķējošais galvenais varonis ir lielisks.
Haotiski sanāca, bet sorry, šeit IMDB.
Lai gan žanra cienītāju vairums jau būs redzējuši, tomēr gribu uzrakstīt. Filma, kura tika reklamēta kā šausmene, tomēr negribētos to par tādu nosaukt. Drīzāk es teiktu – psiholoģisks trilleris. Un viens no retajiem pēdējo gadu kino veikumiem, kura vidū negribas iziet uzpīpēt. Ok, varbūt pārāk iepriekšparedzama gan ir, bet The Ring veidotāji nemāk uztaisīt filmu, kas kaut nedaudz neuzturētu spriedzi, kā arī atmosfēra ir tiešām izdevusies.
Sižets īsumā – pēc traģiskas mātes nāves meitene (Emily Browning (šausmīgi smuka aktrise )) pavada kādu laiku psihenē. Pēc atgriešanās mājās viņu sāk vajāt baisas parādības. Bet loģiski, ka nekas nav tā kā izliekās.
Vispār – tīri idejiski man šis darbs atgādināja lielisko spāņu Orphanage.
)) pavada kādu laiku psihenē. Pēc atgriešanās mājās viņu sāk vajāt baisas parādības. Bet loģiski, ka nekas nav tā kā izliekās.