Par salauztām klaviatūrām

Noskatīties šo filmu nolēmu galvenokārt aktieru sastāva dēļ. Džordžs Klūnijs, Džefs Bridžess, Evans Makgregors, Kevins Speisijs – vārdi tā ne pa jokam. Un, diemžēl jāsaka, tas arī ir praktiski vienīgais, kas šo filmu izvelk. Filma nav slikta – nē, bet nav arī nekā, kas liktu teikt, ka tā būtu vairāk kā viduvēja. Kādu brīdi domāju, kur īsti bija vaina, jo aktieri spēcīgi, sižets asprātīgs, viss it kā būtu, bet kaut kā neaizķer. Beidzot sapratu – režisors Grants Heslovs tik cītīgi ir centies ieturēt vidusceļu starp diviem grāvjiem (žanriem), ka rezultāts tāds arī sanācis – ne īsti ceps, ne vārīts. Filma varēja būt tiešām smieklīga komēdija, bet šķiet, ka tīšām darīts viss, lai skatītājam neļautu pārāk aizrauties ar jautrību. Vēl tā varēja būt filozofiska drāma par cilvēka ticību sev, labajam utt. Bet atkal ir darīts viss, lai skatītājs neieslīgtu pārāk lielā nopietnībā. Galu galā – normāls skatāmgabals brīvam vakaram mājās, bet nekas vairāk. Bez tam filma ir ļoti cilvēciska un pat mīļa. Ja nebūtu gaidījis krietni vairāk, nebūtu arī vīlies.
Šeit IMDB.

Tiešām smieklīga krievu komēdija par vienu dienu kādā radiostacijā. Kad konkurējošā radiostacija palaiž raidījumu par tēmu, kas paredzēta šī vakara radiomaratonā, galvenajiem varoņiem ir tikai dažas minūtes laika, lai izdomātu ko citu. Tā par sensāciju kļūst kāds sagrabējis kuģis, uz kura atrodas daži dzīvnieki un kam beigusies degviela. Tikai kā lai izkļūst no situācijas, kad kļūst skaidrs, ka nekāda ekoloģiskā katastrofa nemaz nedraud? Un tam visam pa vidu varoņu savstarpējās attiecības, kas izspēlētas labākajās situāciju komēdiju tradīcijās mums tik labi saprotamajā krievu mentalitātē. Vēl filmā piedalās daudz pazīstamu (labā nozīmē) krievijas mūziķu – Mumiy Troll, Nogu Svelo!, Čaif un citi,kas piešķir filmai papildus odziņu.