Par salauztām klaviatūrām

Jau sen kā paralēlās OS tiku mēģinājis dažādas Ubuntu un Mint versijas. Iečekota tika arī Fedora un Suse, bet neaizrāva. Toties, kad pagājušā gada aprīlī uzliku Ubuntu 10.4 LTS, sapratu – šeit nu ir viss, ko vajag, viss darbojas, ardievu Bil! Tādā pārliecībā paliku ilgus mēnešus, kad kaut kas negāja, būros pa forumiem, meklēju risinājumus, atradu, biju baigi lepns uz sevi. Tomēr pamazām, pamazām savācās dažādi sīkumi, ar kuriem galā netiku, līdz vadzis lūza.
Sākās jau ar to, ka sagribējās uzraut kādu spēli. Nospļāvos, uzliku uz otra diska XP, pliku, bez nekādām programmām, uzinstalēju veco Soldier Of Fortune, Postal2, Stalker, HL2. Neesmu geimers, vēlme pašaudīties uznāk salīdzinoši reti, līdz ar to piecietu sīko neērtību pa retam iziet no vienas OS un iebūtoties otrā. Nākamā problēma sākās ar to, ka Open Office nekorekti attēlo dažus Microsoft Office taisītus dokumentus. Ja izmantoti kādi freimi, tad dažkārt iestājās pilnīgas auzas. Un reizēm ir tiešām svarīgi redzēt dokumentu tieši tādu, kā autors to ir veidojis, nevis ar gļukiem vai tukšumiem attēlu vietās. Labi, man parasti pie rokas ir sievas portatīvais darba dators ar MS Office 2007, izlīdzējos ar to.
Iegādājos lietotu Asus P525 smārtu. Nopirku tīri kā GPS ierīci autiņam, bet tas nu tā. Pēc ilgiem pūliņiem man izdevās piedabūt, lai Ubuntu viņu redz vismaz kā karšu lasītāju, līdz ar to pie kontenta klāt tiku. Bet sinhronizācija un tamlīdzīgas lietas? Aizmirsti! Vēl viens iemesls laiku pa laikam būtoties XP. Nav pat vērts pieminēt, ka šādas pašas problēmas bija ar manu Nokia telefonu, jo PC Suite darbojas tikai uz Windows.
Printeris. Kad atstiepu mājās savu Canon printeri un pirmo reizi piespraudu savam Linuxim, biju sajūsmā. Ubuntu pats noteica ierīci, pats novilka un uzinstalēja draiverus, printeris printē, ideāli! Sajūsma nedaudz noplaka, kad šo pašu printeri pieinstalēju sievas datoram, jo atklāju, ka Windows vidē ir daudz vairāk opciju, kaut vai iespēja apskatīties krāsu līmeņus. Ubuntu vidē man to panākt neizdevās.
Tad atklājās vēl kāds nesaprotams gļuks. Bieži nākas izmantot CD-RW un DVD-RW (nejautājiet kāpēc – vajag un viss). Un izrādījās, ka neviena Linuksīgā disku rakstīšanas proga nedzēš uz Windows rakstītus diskus. Lasīt lasa, dzēst nedzēš. Kaut gan UDF arī Āfrikā ir UDF, respektīvi failu sistēma taču tā pati.
Un tā es varētu turpināt un turpināt… Punktu visam pielika mana nespēja nokonfigurēt Wine tā, lai viņa arī darbotos. Ja es būtu sēdējis ne tikai pusnakti, bet visu, gan jau būtu izdevies, bet vadzis lūza.
Nākamajā rītā tika taisīti bekapi, pilnais formāts, un tagad uz mana datora darbojas tikai viena OS – Windows7.
Rezumējums – Ubuntu ir tik tiešām lieliska sistēma, īpaši darbojoties ar audio un video – šīs lietas Linux sistēmām ir nostrādātas līdz perfektumam. Bet kaut kas tur nav… Vai arī man pārāk līkas rokas, nevienu konsoles komandu arī no galvas tā arī neiemācījos. Tagad ņemšu vienu vecu lūzni, kur mocīšu Debian un mēģināšu pa nopietnam iebraukt konsolē. Bet tas būs izklaides / mācību nolūkos. Un varbūt atkal pēc gada taps raksts „Kā es atteicos no Windows un pārgāju uz Linux”.

Mintam paši no sevis sāk parādīties sīki, bet traucējoši un kaitinoši gļuki. Jānovelk līdz aprīļa beigām, kad nāk ārā jaunais, stabilais Ubuntu.
Un arī es esmu sašutis, ka puse Saeimas deputātu sevi ir pierādījuši kā pretīgus meļus. Bet vispār jau nevienam tas nav nekas jauns.

Tā kā Windows 7 RC 1. martā pārstās strādāt, sāku domāt par jaunu OS. Nebūtu jau problēma uzlikt spertu (ne torentos) W7 vai veco labo XP, bet kārtējo reizi gribās pierādīt, ka, lai lietotu datoru, nav jābūt zaglim vai jātērē lieka nauda. Ar Ubuntu jau tiku draudzējies pirms kāda laika, tagad nolēmu paeksperimentēt ar Mint. Skaitās tāds uzlabots Ubuntu. Atbrīvoju vietu uz hdd, uzliku, iet. Kā jau solīts, viss skan, visu rāda bez nekādas papildus konfigurēšanas. Tai skaitā Flash, ar ko linukšiem parasti ir nebeidzamas problēmas. Vienu lietu gan nācās izdarīt uzreiz – novilkt un uzlikt Chrome, jo Firefox man riebjas. Nezinu pat īsti kāpēc, bet tā vienkārši ir.
Vēl bija bail par vienu lietu – par cik tas Mint ir tik jūzerdraudzīgs, vai nebūs šausmīgs resursus rijošs lēns klucis. Bet neizskatās, ka būtu smagāks par Ubuntu. Un vēl viena problēma – tikai pēc uzinstalēšanas apķēros, ka uz konkrētā hdd turēt sistēmu nav paredzēts. Līdz ar to būs jāpārinstalē vēlreiz :d Un vispār – noteikti, ka nenocietīšos un paralēli uzkrāmēšu arī XP, ja nu kādas spēlītes sagribās.

Gribēju izpalīdzēt kādam cilvēkam, un tādēļ nācās uz sava datora uzbīdīt Linpus. Rezultāts – vienam HDD nograuta failu sistēma, kā arī iznīcināts boot sektors. Savā pamata sistēmā Ubuntu vairs iekšā netieku, uz otrā HDD pēc ilgas čakarēšanās ar dažādiem tūļiem, lai vispār dabūtu pie dzīvības, uzmetu Windows 7. Viss jau būtu labi, bet iekš linuksīgās partīcijas no Windows tikt neizdodas. A tur visas vajadzīgās lietas. Un atjaunot Ubuntu bootu nemāku. Vot tā.
Vispār turpmāk rakstīšu savus piedzīvojumus, pārdomas un citu sviestu šajā vietnē, jo blogiem.lv beidzot ir nokaitinājis pilnībā. Šī vietne ir loģisks turpinājums darklight.blogiem.lv