Tā kā gads tuvojas beigām, izdomāju, ka jāpiefiksē, kurš tad ieraksts manām ausīm šogad pieķēries visvairāk. Un tas neapšaubāmi ir Foo Fighters “Wasting Light”. Albums, kuru var klausīties un klausīties un kurā nav nevienas (gandrīz) vājas dziesmas. Priekā!
Kaut kā šodien pa riktīgam uz sešdesmito gadu roku esmu pavilcies 
Viena no ģeniālākajām kompozīcijām, kāda jebkad radīta rokmūzikas vēsturē.
Šis noteikti ir mans gada albums. Līdzās ar Muse – The Resistance. Kā iesit pa pieri ar ģitāras fūzi sākumā, tā neļauj atiet visas klausīšanās laikā! Uzmanību visiem, kam deviņdesmitajos bija gari mati un saplēstas džinsas – GRUNGE NAV MIRIS!!!
Nenormāls kauns pašam par sevi, ka es, būdams System of a Down fans, biju palaidis garām šīs grupas eksistences faktu. Skanējuma ziņā tas pats SOAD vien ir, tikai pancīgāks. Un bez Serža, protams.
Scars on Broadway – They Say